Es sameloju savai vīramātei par to, kad mani izraksta no dzemdību nama. Viņa aizvien ir dusmīga

Pēc izrakstīšanās no slimnīcas jebkura tikko uztaisīta māmiņa vēlas vienkārši atpūsties. Jums ir jāsaprot un jāsāk pielāgoties jaunai realitātei, kurā ir mazs mazulis. Ginta vēlējās, lai tajā brīdī radinieki viņu netraucētu. Bet vīramāte nolēma, ka viņa labāk zina, kas viņas vedeklai vajadzīgs. Mazuļa parādīšanās ģimenē izraisīja nopietnu skandālu. Kāpēc tas notika, lasiet tālāk rakstā.

Mēs ar vīru jau sen plānojam grūtniecību, tai nopietni gatavojamies. Kad es beidzot ieraudzīju testā lolotās divas svītras, es ar vīru izplūdu laimes asarās. Es sāku iedomāties nākotnes dzīvi, mūsu mazuli. Un viss bija labi, līdz vīramāte iejaucās manos sapņos.

No paša sākuma viņa sāka mācīt man prātu: kā man jāēd grūtniecības laikā, ko darīt un pat kā ģērbties. Es vienmēr pieklājīgi atteicos no viņas padoma, sakot, ka tā ir mana pieredze un es to dzīvošu savā veidā. Un Alīna vienmēr zem deguna murmināja, ka es neko nesaprotu.

Neskatoties uz to, kādā brīdī vīramāte nomierinājās un lika man mieru. Kā vēlāk kļuva zināms, viņa uzkrāja visus spēkus, lai sāktu gatavoties mazdēla piedzimšanai. Dažus mēnešus pirms dzemdībām mēs ar vīru teicām Alīnai, ka pēc izrakstīšanās no dzemdību nama mēs nevienu negribam redzēt.

Mēs negribam rīkot ballīti un zvanīt visiem radiem. Man vajadzēs atlabt, pierast pie sava jaunā statusa. Manam vīram arī, protams. Turklāt viņš būs klāt dzemdībās.

Bet vīramāte tikai pamāja ar roku. Viss būs labi, mums vienkārši jāuzticas viņai. Mēs kaut kā apklusinājām šo tēmu. Kad es jau biju dzemdējusi, vīramāte sāka jautāt dēlam par izrakstīšanas dienu. Es uzstāju, lai viņš viņai pasaka nepareizo datumu. Es vienkārši negribēju satikt tuvinieku pūli pie ieejas dzemdību namā. Es gribēju mieru un klusumu. Vai es to neesmu pelnījusi?

Vīrs mani paklausīja un mātei sameloja. Piektdien atgriezāmies mājās, bet vīramātei pateicām, ka izrakstīšanās ir sestdien. Es joprojām atceros to kliedzienu telefonā. Alīna zvana no rīta un kliedz ne savā balsī, ka mēs viņai sabojājām visu brīvdienu. Vai varat iedomāties?

Viņa pasūtīja kūku, nopirka balonus un pagatavoja virkni ēdienu, lai vakarā sarīkotu mielastu. Un pats galvenais, vīramāte jau ir saaicinājusi visus vakarā svinēt savā mājā. Kad es viņai pateicu, ka man vienkārši nav spēka ne ar vienu komunicēt, viņa sāka dusmoties. Ne es vienīgā dzemdēju, tur nekas nav tik briesmīgs. Vēl jo vairāk, tāpēc, ka dzemdības nebija vakar.

Iedomājieties, cik šokēta es biju. Tad vīramāte teica, ka vēlas pēc iespējas ātrāk redzēt savu mazdēlu. Tad es vairs nevarēju izturēt un izstāstīju viņai visu, ko domāju. Ka viņa neizlems mūsu vietā, kad un ar ko svinēt. Ka viņa ieraudzīs savu mazdēlu, kad mēs ar vīru ļausim viņai atbraukt pie mums ciemos. Mēs savu mazuli nekur nevedīsim, un vēl jo vairāk nesvinēsim viņa piedzimšanu kopā ar radu pulku, ar daudziem no kuriem es pat nesazinos.

Lasi arī: Nākamreiz, kad dosieties garām ziedu veikalam, noteikti iegādājieties šo maģisko augu

Kopš tā laika ir pagājuši 2 mēneši, bet vīramāte aizvien dusmojas. Vīrs viņai zvana gandrīz katru dienu. Mēs viņu esam aicinājuši atkal un atkal. Bet viņa nenāk, tik atsaka, ka mēs viņu ļoti aizvainojām. Mēs esam nepateicīgi, mēs to nenovērtējam.

Godīgi sakot, es nevēlos, lai viņa ar mani manipulētu. Es viņu nepierunāšu nākt pie mums un apraudzīt savu mazdēlu. Viņa ir pieaugusi. Lai viņa pati tiek galā ar saviem tarakāniem galvā. Vai man nav taisnība?

Vecākās paaudzes cilvēkiem dažkārt šķiet, ka viņiem vienmēr visā ir taisnība, jo viņiem ir lielāka pieredze. Bet mūsu laikā tas vairs nav arguments. Ne velti saka, ka ar saviem uzskatiem svešā baznīcā neiet. Alīnai jārespektē sava dēla un vedeklas uzskati un lēmumi. Nedomāju, ka viņi ir vainīgi strīdā. Un kā domā tu?